Zlēkas ir viens no visskaistākajiem pagastiem Ventspils novadā. Noslēpumainu mežu, neskartas dabas, Abavas un Ventas ieskautas Zlēkas piesaista pagasta ļaudis un ceļotājus. Dižozoli ceļu malās, Karātavu kalna vizbulītes priecē ceļinieku acis.
1561. gadā Zlēkas kļūst par barona Ulriha fon Bēra dzimtīpašumu un izcils bija viss, ko vien Bērs tur lika celt. Zlēku muižas bijušais centrs kopā ar muižas parku un Zlēku baznīcu veido vienotu ansambli, kā ievērojams kultūrainavas paraugs. Muižas parkā izveidoti dīķi, aug svešzemju koki un krūmi. Barona centienos, veidot skaistu apkārtni un dzīvi, ieguldīts liels Zlēku ļaužu darbs.
1796. gadā tiek uzcelta pirmā skola kalpu bērniem – necila vienstāvu koka ēka, kurā bijusi viena istaba, kurā skolēni mācījušies, ēduši un arī gulējuši. Vēlāk ēka papildināta ar otro stāvu un tagad tur atrodas skolas internāts, virtuve un ēdamtelpa. 1884. gadā uzcelta sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, kurai pēc kāda laika uzbūvēts trešais stāvs. Sporta zāle būvēta 1960. gadā.
Zlēku skola ir vecākā skola Kurzemē un tai pāri brāzušies dažādu vēstures laikmetu vēji. Zlēku skola nekad nav pārtraukusi savu izglītošanas darbu un nu jau 211 gadus ik rudeni skolas kalnā kāpj skolēni, skolotāji un skolas darbinieki.
Laika gaitā skolu vadījuši: Krišs Tīls, Adriāns Blāze, Gustavs Grīnvalds, Arnolds Oškalns, Gunārs Šķlibusts, Uldis Grīnbergs, Izida Dreibe, Maigonis Apse, Jānis Purmalietis, Raisa Leinerte–Neilande un no 2004. gada līdz 2016. gadam Astrīda Valova.
Skolas darbā nozīmīgu ieguldījumu devuši skolotāji Gustavs Grīnvalds un viņa meita Austra Grīnvalde, ar savu pedagoģisko darbību ietekmējot visu pagasta dzīvi. Skolotāja U. Grīnberga vadībā skolēni mācījās mīlēt un kopt savu zemi. 26 gadus skolas direktora M. Apses vadībā par neatņemamu skolas darba sastāvdaļu kļuva novadpētniecības darbs un viņa vadībā skolā notika pāreja uz mācību kabinetu sistēmu, tika labiekārtota skolas teritorija.
Neaizmirstamu darbu skolēnu izglītošanā ieguldījuši skolas ilggadējie skolotāji – H.Bērziņa, H. Bukolde, A. Grīnvalde, Z. Tellere, I. Dreibe, A. Grīnbergs, M. Apse, Maiga Apse, G.M. Lāce un Agra Tomkalne. Grūti izsvērt, cik šajā darbā katra pedagoga sirds dāsnuma, cik paaudžu un cik skolēnu pratuši paņemt šo skolotāju devumu, tomēr cieņu un atzinību viņi pelnījuši ar uzticību savai vienīgajai darba vietai – Zlēku skolai.
Gandrīz visi zlēcinieki ir bijuši pagasta skolas audzēkņi, skolā gūtās zināšanas aizvedušas viņus pa dažādiem dzīves ceļiem.